Starptautiskie iepirkumu standarti

Privātie un publiskie preču un pakalpojumu pircēji katru gadu veido lielu daļu no ES valstu kopējā IKP. Lēmumi, kas jāpieņem pirkumu veicējiem, ir saistīti ne tikai ar finanšu jautājumiem, bet arī ar ietekmi uz vidi, ko sniedz izvēlētais produkts, pircēja darbību, ražošanas procesu ilgtspēju, kā arī ar tālāko tirgus un ražošanas attīstību.
Šie ir galvenie iemesli, kādēļ publiskie un dažreiz privātie iepirkumi ir pakļauti kontrolei vai tiek regulēti ar likumdošanas dokumentiem vai vietējām iniciatīvām. 
 Likumdošanas dokumentu mērķi parasti tiek uzstādīti, lai izpildītu divus uzdevumus:
- efektīvas naudas izmantošanas veicināšana un
- priekšrocību izmantošana un koruptīvas darbības novēršana iepirkuma procedūrās.
Zemāk apskatīti Eiropas un starptautiskie iepirkuma standarti.

Zaļā iepirkuma un Eiropas likumdošanas izveides priekšnosacījumi

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas dokuments 2006. gadā kā mērķi Eiropas Savienībai uzstādīja sasniegt labāko dalībvalstu sasniegto līmeni zaļajā publiskajā iepirkumā.
Komisijas informatīvais ziņojums no 2008. gada 16. jūlija kā mērķi nosaka sasniegt 50% no labāko dalībvalstu sasniegtā līmeņa sākot ar 2010. gadu.
Pēc PricewaterhouseCoopers izpētes, 7 Eiropas vislabāk attīstītas valstis vides aizsardzības ziņā (Green-7) – Savienotā karaliste, Austrija, Zviedrija, Somija, Dānija, Vācija un Nīderlande no 2006.-2007. gadam ir sasniegušas līmeni, kad 45% no iepirkumu summām tiek izlietoti atbilstoši zaļo publisko iepirkumu principiem. Lielākās produktu grupas, kurās tika veikti iepirkumi bija mēbeles, elektrība, papīrs, biroja un IT iekārtas. [Collection of statistical information on Green Public Procurement in the EU, PricewaterhouseCoopers 2008]
 
Ilgtspējīgas ražošanas, patēriņa un ilgtspējīgas ražošanas politikas darbības plāns, kas tika pieņemts 2008. gadā, norāda uz harmonizēta pamata izveidi publiskajam iepirkumam un ES iniciatīvu attīstību dalībvalstīs.
Svarīga iniciatīva tika prezentēta 2008. gadā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros, kas ir domāta, lai nodrošinātu atbalstu reģionālo un vietējo pircēju tirgiem, kas vēlas veidot kopīgu „tīra” transporta fondu un paātrināt iniciatīvas CARS21 izpildi.

Iepirkumu direktīvu pamatprasības ir noteiktas ar primārajiem tiesību aktiem un satur nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, atklātības un konkurences principus.
Divas ES direktīvas nosaka publiskā iepirkuma juridisko ietvaru. Direktīva 2004/18/EK, kas aizstāja direktīvu 93/36/EEK, ir viena no tām. Iepirkuma noteikumi ietver darba izpildītāju izvēles un piedāvājumu vērtēšanas instrukcijas. Direktīva nodrošina pamatu vides aspektu ievērošanai piešķiršanas procedūrā un definē dažādas to iekļaušanas iepirkuma procedūras iespējas (sk. Vispārējais modulis).

EK Direktīvas 2004/17/EK uzdevums ir koordinēt iepirkumu procedūras iestādes, kas strādā ūdens, enerģijas piegādes, transporta un pasta pakalpojumu sektoros.
Iepirkumu instrukcijas ir jāpārņem reģionālajā, valsts, pašvaldību līmenī un publisko tiesību juridisko personu (organizāciju, institūciju) līmenī. Iepirkumu instrukcijas attiecas arī uz privāttiesību juridiskajām personām, kas ir valsts veidotas vai kurās valstij pieder daļu vairākums (piemēram, slimnīcas, publiskie atkritumu likvidēšanas uzņēmumi, dzīvojamais sektors). Tās ir bezpeļņas organizācijas un darbojas sabiedrības interesēs.
 Vēl viena svarīga direktīva, kas tieši atteicas uz iepirkuma regulēšanu, ir Ekodizaina direktīva 2009/125/EK, kas ir stājusies spēkā 2009. gada oktobrī, kas nosaka ietvaru prasību noteikšanai enerģijas izmantojošu un ar enerģiju saistītu produktu enerģijas un vides izpildījumam. Tas ietver sevī produktu vides izpildījuma uzlabošanas ieviešanu, ieviešot likumdošanas prasības tādiem būtiskiem enerģijas patēriņa kritērijiem kā enerģijas patēriņš gatavības režīmā un izslēgtā režīmā, enerģijas patēriņa samazināšana produkta dzīves cikla laikā, un citiem. 
Ieviešot dažādus mērķus, kritērijus un pasākumus, Ekodizaina direktīva virzīs produktu ražotājus uz pārēju uz ilgtspējīgu produktu ražošanu, tādejādi investējot siltumnīcas efektu izraisošu gāzu samazināšanā un klimata uzlabošanā.
Direktīva ietver prasību ražotājiem un piegādātājiem nodrošināt patērētāju ar vides un enerģijas patēriņa informāciju, lai nodrošinātu labāko iespējamo produktu pielietošanu enerģijas patēriņa un vides izpildījuma ziņā. Direktīvas darbība ietekmēs šādas galvenās produktu grupas: apgaismojumu, sadzīves iekārtas, elektromotorus u.c.
Nosacījumi un kritēriji, kas tiek nodrošināti direktīvas ietvaros, palīdzēs uzlabot zaļā iepirkuma procedūru prasības, pielietojot tos kopā ar kritērijiem, kas tagad ir pamatoti ar enerģijas un vides marķējumu prasībām.

Vides vadības sistēmas nosaka starptautiskie standarti (ISO 14001) un ES regula (EMAS). Eiropas Savienības vides vadības sistēmas mērķis ir veicināt videi draudzīgas aktivitātes, produktus un pakalpojumus un to ilgtspējīgu realizāciju, kā arī palīdzēt sasniegt noteiktus uzstādītus vides mērķus privātajos uzņēmumos. Iesaistītajiem uzņēmumiem ir jāiekļauj šie vides mērķi to korporatīvajā vadībā. Ilgtspējīgs iepirkums ir vienkāršākā vides vadības sistēmas daļa, un nākotnē tas var tikt izmantots arī privātajos uzņēmumos.

Starptautiskā pieredze

Vairāki globāli apvienojumi un organizācijas strādā dažādās pasaules valstīs ar mērķi veicināt zaļā iepirkuma principu attīstību un pielietošanu caur īstenotajām programmām un iniciatīvām. Zemāk tiek minētas dažas no tām.
Apvienoto Nāciju Organizācija: Ilgtspējīgas attīstības nodaļas programma Agenda 21 palīdz valsts valdībām atrast motivāciju, lai ieviestu zaļāka iepirkuma principus, mainot patēriņa modeļus. 
Apvienoto Nāciju Organizācija: Tehnoloģiju, industriju un ekonomikas nodaļa. Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas filiāles vides programma atbalsta ilgtspējīgā publiskā iepirkuma izplatīšanos, nodrošinot iepirkuma instrumentus, nepieciešamo informāciju un veidojot globālo dalībnieku tīklu.
Starptautiskais zaļā iepirkuma tīkls starptautiskajā līmenī izplata informāciju par zaļāko produktu un pakalpojumu izplatīšanas attīstību.
Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkumu vienošanās starp valdībām ir daudzpusīga vienošanās, kas nepiespiež dalībniekiem pārņemt zaļā iepirkuma principus obligātajā kārtībā, bet pieļauj vides un ilgtspējības kritēriju iekļaušanu iepirkuma dokumentācijā un procedūrās.